Mīlestība pandēmijas laikā
Neviena krīze nav atturējusi cilvēkus no iepazīšanās, randiņiem, satuvināšanās, iemīlēšanās. Mums taču mūžīgi mūžos ir pukstoša sirds krūtīs, interese par pretējo dzimumu, kaisle, dzīvotgriba, seksuālā degsme, vēlme turpināties – neviens un nekas to nevar atņemt. Lai pieminam kaut vai G. G. Markesa romānu “Mīlestība holeras laikos”, arī likumsakarīgo dzimstības līknes tiekšanos debesīs pēckrīžu periodos. Grūtības patiešām spēj tuvināt gan garīgi, gan fiziski. Tāpat kā izšķirt… Bet šoreiz vairāk par apkārt valdošās nenoteiktības romantisko pusi – iepazīšanos krīzes apstākļos!
Kā būt... ar sevi?
Jebkuras attiecības ir darbs mūža garumā, mācoties būt dialogā ar otru un vienlaicīgi – saskarsmē ar savu kodolu, dvēseli. Bet ko īsti nozīmē “būt ar sevi, veidot un kopt attiecības ar sevi”? Vai zini tos bezgala skaistos, aizkustinošos, pilnasinīgos brīžus, kurus gribas apturēt un iekausēt stikla lodītē? Mirkļus, kad jūties dzīvs un līdz galam tu pats… Lūk, runa ir tieši par tiem – gan esot ar kādu pārī, gan attiecību starpbrīžos! Kopā ar psihoterapeiti Evu Ratfelderi, kura specializējas attiecību jautājumos, palūkosimies uz vienatnes un vientulības tēmu caur eksistenciālās terapijas prizmu.
Apzināta šķiršanās: 10 jautājumi psihoterapeitam
Lai arī psihoterapeiti visā pasaulē ir gana daudz runājuši par miermīlīgu šķiršanos, Latvijā šāds attiecību pārtraukšanas modelis vēl nav tik pazīstams, apspriests un piekopts. Terminu “apzināta šķiršanās” plašākai publikai dzīvē uzskatāmi demonstrēja Gvineta Paltrova, pirms pieciem gadiem šķirot laulību ar grupas “Coldplay” solistu Krisu Mārtinu. Visprecīzāk šo parādību formulē Katrīnes Vudvardas definīcija: “Tā ir pāra labā griba, dāsnums un cieņa vienam pret otru. Katrs šajā no procesā iesaistītajiem cenšas nodarīt minimālu kaitējumu sev, otram un bērniem, ja tādi ir, kā arī apzināti rada jaunas savstarpējas vienošanās un struktūras, kas sniedz ieguvumu abām pusēm. Tādējādi, virzoties tālāk dzīvē, ikviens no viņiem var atsperties no šīs situācijas un augt.”
Tinder etiķete un randiņi kā skola
Vēsā un sniegotā ziema pamazām atkāpjas, atdodot savas pozīcijas vizbulēm, putnu treļļiem, saules gaismai, maigām dienvidvēja pūsmiņām, mīlas pilnām cerībām un nojausmām. Arī mūsos gluži dabiski mostas vēlme notraust miegu no acīm, uzpucēt ārieni, iekāpt plandošā kleitā, atvērties svaigām iespējām un jaunai pieredzei – kas zina, ja nu pavasaris atnes kādu romantisku iepazīšanos? Dodoties “iekšā” Tinder un randiņu pasaulē (vienalga – pirmo vai kārtējo reizi), ir labi, ja līdzās ir kāds pavadonis… Skaidrs, ka no kaislīgas iemīlēšanās vai kļūdām neviens nepasargās, tomēr praksē pārbaudītas zināšanas par iepazīšanās smalkumiem un niansēm šajā ceļā var lieti noderēt. Ar tām piekrita padalīties eksistenciālās psihoterapijas speciāliste Eva Ratfeldere (Therapy.lv).
Naudas loma pāra attiecībās
“Esmu pamanījusi, ka naudas jautājums atklāj ļoti daudz gan par attiecībām, gan par abiem tajās iesaistītajiem cilvēkiem,” novērojumos dalās psihoterapijas speciāliste Eva Ratfeldere. Eksistenciālās psihoterapijas virziena pārstāve jau vairākus gadus savā privātpraksē konsultē arī pārus. Kopā ar viņu pētījām kutelīgo naudas tēmu partnerattiecību kontekstā un meklējām zemūdens akmeņus šajā šķietami grūti apspriežamajā jautājumā. Ralfs Valdo Emersons ir teicis: “Nauda bieži maksā pārāk daudz.” Un patiesi – runājot par divu cilvēku romantiskajām attiecībām, nauda nereti maksā ne vien konfliktus, bet arī pašas attiecības jeb rosina to izjukšanu. Varētu domāt, ka galvenais šķiršanās iemesls ir sānsoļi vai mīlestības trūkums, bet pētījumi rāda, ka nopietns cēlonis ir arī finansiālās nesaskaņas. Tiekšanās pēc naudas, sajūta, ka tās nekad nepietiek, naudas radītais stress, noslēpumi finanšu jomā, dažādie tērēšanas paradumi vai naudas kontroles izmantošana kā ierocis pavisam noteikti ietekmē ikviena pāra attiecības.