Raksts portālā TVNET. Autors: DINA PREISA. Konsultē EVA RATFELDERE
“Esmu pamanījusi, ka naudas jautājums atklāj ļoti daudz gan par attiecībām, gan par abiem tajās iesaistītajiem cilvēkiem,” novērojumos dalās psihoterapijas speciāliste Eva Ratfeldere. Eksistenciālās psihoterapijas virziena pārstāve jau vairākus gadus savā privātpraksē konsultē arī pārus. Kopā ar viņu pētījām kutelīgo naudas tēmu partnerattiecību kontekstā un meklējām zemūdens akmeņus šajā šķietami grūti apspriežamajā jautājumā.
Ralfs Valdo Emersons ir teicis: “Nauda bieži maksā pārāk daudz.” Un patiesi – runājot par divu cilvēku romantiskajām attiecībām, nauda nereti maksā ne vien konfliktus, bet arī pašas attiecības jeb rosina to izjukšanu. Varētu domāt, ka galvenais šķiršanās iemesls ir sānsoļi vai mīlestības trūkums, bet pētījumi rāda, ka nopietns cēlonis ir arī finansiālās nesaskaņas. Tiekšanās pēc naudas, sajūta, ka tās nekad nepietiek, naudas radītais stress, noslēpumi finanšu jomā, dažādie tērēšanas paradumi vai naudas kontroles izmantošana kā ierocis pavisam noteikti ietekmē ikviena pāra attiecības.
1. Kāpēc pārim būtu jārunā par naudu?
Man patīk frāze, ka nav iespējams pastāvēt attiecībās, kurās partneris tiek uztverts kā grāmata plauktā – bez iespējas izprast tās saturu. Ir vajadzīgs iepazīt mīļotā cilvēka vērtības, uzskatus, paradumus dažādos jautājumos, tai skaitā naudas, jo tandēmam, abu saspēlei ikdienā tas nāk par labu un ilgtermiņā atmaksājas.
Saruna par finansēm var daudz atklāt par otru cilvēku. Runāt par naudu ir šķietami neromantiski, īpaši jau attiecību sākumposmā, taču šī diskusija, iespējams, ir viena no svarīgākajām. Tā var sniegt ilgu mūžu attiecībām un izpratni par to, vai partneri vispār ir saskanīgi. Māka uzturēt šādas sarunas attiecībās ir tikpat nozīmīga, kā spēja runāt par kopīgiem mērķiem, seksualitāti vai bērnu audzināšanu.
Ja vēlamies atklātību un uzticību divu cilvēku attiecībās, naudas jautājums nevar palikt aiz borta. Caurspīdīgumam finansēs ir būtiska nozīme – piemēram, stājoties attiecībās, atklāt visu informāciju par jebkurām parādsaistībām. Esmu vairākkārt bijusi lieciniece gadījumiem, kad šis caurspīdīgums iztrūkst. Pats šausmīgākais, ja tas atklājas pēc partnera nāves – otram, teiksim, ir jāuzņemas mājas hipotekārā kredīta apmaksa, lai nepazaudētu dzīvesvietu, kaut gan bija radies iespaids, ka kredīts par īpašumu sen jau kā ir segts.
Nav pareiza vai nepareiza veida, kā runāt par naudu, bet skaidrs ir viens – bez šīs sarunas būs grūti veidot ilgstošas un veiksmīgas attiecības. Pēteris Kļava reiz savā seminārā pauda, ka vajadzētu dibināt Attiecību prasmju institūtu. Katram cilvēkam, stājoties partnerattiecībās, obligāti būtu jāuzrāda sertifikāts par šī institūta beigšanu. Manuprāt, laba alternatīva šādam institūtam ir psihoterapija.
2. Kādēļ attiecībās ir tik grūti komunicēt par finansēm?
Katrā savienībā veidojas sava pieeja ģimenes budžeta veidošanai. Taču visos modeļos ir akūti nepieciešama viena prasme – spēt komunicēt, kopīgi pieņemt lēmumus un rast risinājumus.
Jā, naudas jautājums ir smags un sarežģīti komunicējams. Par visgrūtāk apspriežamajiem tematiem pasaulē tiek uzskatīta nauda, sekss un nāve, lai arī sastopamies ar tiem ik dienu. Uz šiem tematiem tiek raidīts neaptverami daudz projekciju, proti, mūsu iekšējās lietas, kuras ne vienmēr skaidri apzināmies. Tā rodas stereotipi un priekšstati, kuri pāra attiecībās burtiskā nozīmē veido grūti caursitamu sienu.
Klientes mēdz sacīt: “Es neprasīšu vīram naudu, jo negrasos pazemoties. Viņam taču pašam jāsaprot, kādi ir mani tēriņi!” Bieži tiek iesaistīti bērni, caur kuriem mamma nodod vēstījumu, ka “mums šodien nav ko likt uz galda” vai arī “nevaru tev nopirkt ziemas zābakus, jo tētis nav iedevis naudu”. Dažkārt partneris patiešām rāda savu spēku, manipulējot ar naudu, taču pāru terapijā biežāk sastopos ar neviltotu vīrieša izbrīnu, jo viņam nav bijusi ne mazākā nojausma, ka sievietei trūkst naudas (“ja jau neko nesaka, tātad naudas pietiek”).
3. Kas slēpjas aiz kauna un pazemojuma sajūtas cilāt naudas tēmas?
Ir vērts atcerēties pirmo pieredzi, kad saņēmu naudu. Kā es tad jutos? Vai varu atcerēties vārdus, ko tobrīd dzirdēju? Kurš cilvēks man asociējas ar naudu?
Kāda mana kliente dalījās pieredzē: “Saņemu pieklājīgu algu, taču nespēju tērēt naudu sev un, nedod Dievs, kaut ko paprasīt vīram. Tas ir tik apkaunojoši! Bet dzīvesbiedrs regulāri cieš un apgalvo, ka es nepieņemot viņa mīlestību. Viņam ir smagi, jo es neatļaujos sev ne mazāko sievišķīgo greznību.”
Turpinot terapiju, kliente atskārta, ka viņa tagadējā ģimenē ienākusi ar smagu bagāžu, kuras saturu veido bērnības pieredze. Viņa kā maza meitene mēdza saņemt no tēva naudu, bet vienmēr tika kontrolēta, vajadzējis atskaitīties par katru kapeiku: “Man bija kauns no saviem draugiem, jo es nedrīkstēju pirkt saldējumu vai kādu citu kārumu, nemaz nerunājot par košu matu sprādzi! Tādā gadījumā tēvs mani pārmestu, ka tērēju naudu nevajadzīgām lietām un ka man nedrīkst uzticēt pat vismazāko summu. Ar laiku iemācījos slēpt informāciju par pirkumiem un melot tēvam, taču tas radīja vēl lielāku pazemojumu.”
Izprotot, ka tagadējā attieksme pret naudu iegūta bērnībā, man kā nobriedušam cilvēkam ir vieglāk pieņemt lēmumu, ka pats esmu savas dzīves autors un beidzot drīkstu izvēlēties savu mīļāko musturu. Tas ir lēns, bet ļoti vērtīgs process. Skaidrs, ka es ieteiktu to darīt terapijā. Ja šis ceļš neuzrunā, ir jāmeklē citi veidi, kā iegūt izpratni par savām attiecībām ar naudu.
4. Kādiem naudas jautājumiem ir svarīgi pieskarties, veidojot attiecības?
Vajadzētu saprast, kādu lomu attiecībās katrs piešķir naudai, jo pastāv liela iespēja, ka prioritātes atšķiras. Bankas konta izdruka var parādīt, kādiem tēriņiem es dodu priekšroku, un otram cilvēkam tas būtu jāzina. Pieaudzis cilvēks spēs apzināties, kuras prioritātes, uzsākot attiecības vai esot tajās, var mainīties un kuras nekad nemainīsies.
Būtiski izrunāt, kādi mums kā pārim ir finansiālie mērķi un kā mēs tos plānojam sasniegt, kāds dzīvesveids tiek uzskatīts par vēlamo. Uzskatu, ka jāapspriež jautājums par dzīvesvietu, bērnu audzināšanas finansiālo pusi un brīvā laika pavadīšanu.
Svarīgi vienoties, kā partneri segs kopējos izdevumus, vai izmantos kopēju kontu. Šajā jautājumā nenāk par ļaunu piesaistīt finanšu konsultantu un rūpīgi iepazīties ar dažādām iespējām – pat tādā gadījumā, ja pārim šķiet, ka viņiem ir nelieli ienākumi un ka viss tāpat ir viegli izprotams.
5. Ko iesākt situācijā, kad sieviete ir finansiāli atkarīga no vīrieša?
Nauda neapšaubāmi ietekmē attiecības, un samērā bieži saskaramies ar uzskatu, ka nauda saistās ar varu, arī pāra attiecībās. Proti, tas, kurš divu savienībā ienes lielāko finansiālo artavu, tiek uzskatīts par galveno.
Nākas strādāt ar sievietēm, kuras jūt, ka partnerattiecībās pastāv nevienlīdzība. To ietekmē fakts, ka sieviete pārvalda mājas saimniecību un bērnu audzināšanu. Diemžēl tiek saņemti pārmetumi no vīrieša puses, ka tikai viņš drīkst justies noguris, jo ir taču vienīgais naudas pelnītājs ģimenē. Ir dīvaini ko tādu dzirdēt mūsdienās, tomēr tas notiek gana bieži.
Dažkārt mēs kopā ar klienti atveram Excel failu un lietišķi atzīmējam visus viņas ikdienas pienākumus. Blakus sarēķinām, cik izmaksā aukles, apkopējas, pavāres, izklaidētāja, dārznieka, šofera, privātskolotāja pakalpojumi. Parasti tur iznāk pieklājīga summa, kas izrādās pat lielāka par dzīvesbiedra algu. Šāda tabula daudziem vīriešiem ir atvērusi acis, un pamazām viņu attieksme sāk mainīties.
Iepriekšminēto var attiecināt arī uz diametrāli pretēju situāciju, kad vīrietis ir uzņēmies lomu vadīt saimniecību, piemēram, – partneri ir sapratuši, ka sieviete noteiktā dzīves brīdī vēlas un var nopelnīt vairāk. Tādā scenārijā vīrietim ir vēl grūtāk sajust savu vērtību ģimenē un devumu tai, jo jāsakaras ar apkārtējo cilvēku pārmetumiem, ka viņš sēž sievai uz kakla.
Tradicionālais attiecību modelis šobrīd mainās. Arvien vairāk tēvu iesaistās bērnu kopšanā un audzināšanā. Aizvien biežāk sieviete pelna tikpat, cik vīrietis, vai pat pienes galveno artavu ģimenes budžetam.
Ir svarīgi saglabāt cieņpilnu attieksmi un neskatīties uz situācijām stereotipiski. Mūsdienīgam pārim ir jāmācās runāt atklāti arī par tik sarežģītiem tematiem kā nauda, paust viedokli, saredzēt savu lomu un ieguldījumu attiecībās vai ģimenē, kā arī izgaismot to otram. Tādu jēdzienu kā “finansiālā atkarība no partnera” ierosinu aizvietot ar izpratni, ka abi partneri attiecībās ienes savu enerģiju un ieguldījumu – finanses ir tikai viena no sastāvdaļām.
6. Kādi riski pastāv, ja taupīga, finanses plānojoša sieviete vēlas būt kopā ar vieglprātīgu, izšķērdīgu vīrieti (un otrādi)?
Manuprāt, šeit drīzāk ir novērojama nesaderība pāra pamatvērtībās un nesaskaņa paradumos. Ja tas notiek katram individuāli, neapzinātā līmenī, un neatrodas veids, kā izrunāt problēmu, pārņem sajūta, ka es pati esmu neriktīga un arī otrs ir “kaut kāds nepareizs” – abi īsti nemākam apieties ar naudu. Tā rodas pārliecība, ka viens ir pārāk izšķērdīgs un otrs skops.
Dibinot attiecības, visticamāk, romantiskā plīvura apmātībā ir iztrūkusi novērojuma fāze, kurā konstatējam, kādas tad ir otra cilvēka vērtības un vai man tās ir pieņemamas. Nav notikusi atklāta, pieaugušu cilvēku saruna par katra finansiālo pieredzi un izpratne par dzīvesveidu.
Vienam var likties, ka grezna auto iegāde ir izšķērdība, bet otram – labs ieguldījums. Varbūt piemērs ir pārspīlēts, bet gribu pievērst uzmanību tam, ka nevar vainot ne vienu, nedz otru. Es teiktu – labi, ja komandā ir dažādi spēlētāji un iespējams airēt uz vienu krastu arī katram savā laivā. Tomēr ir jāprot godīgi atbildēt, vai spēju pieņemt un veicināt otra cilvēka saskaņu ar viņa vērtībām un vai jūtu, ka to pašu saņemu pretī. Dažreiz tas tomēr nav iespējams un kopā pastāvēšana balstās tikai uz bailēm nepalikt bez attiecībām vispār.
7. Vai cilvēkiem vispār naudas kādreiz var būt gana?
Mūsu ikdienā ļoti klātesošs ir “nepietiekami” fenomens, tāpēc būtu interesanti noskaidrot, ko katram no attiecībās iesaistītajiem nozīmē “pietiekami”. Parasti ir nepietiekami daudz naudas, un tas iet kopā ar citiem “nepietiekami”. Vienas dienas laikā var saskaitīt tik daudz “nepietiekami”! Jau no rīta mēs ceļamies ar domu, ka bijis nepietiekams daudzums miega, pa dienu attopamies, ka ir nepietiekami pareizi ēsts, vakarā vainojam sevi, ka ir nepietiekami būts kopā ar bērniem utt. Aizmirstam, kas vispār manā dzīvē šodien ir bijis pietiekami.
Darbā ar pāriem bieži dzirdu pieņēmumu – ja vien būtu vairāk naudas, attiecībās noteikti būtu mazāk problēmu, jo varētu braukt labākos ceļojumos, doties uz dažādiem pasākumiem, bērni apmeklētu labākas privātskolas… Esmu droša, ka vairāk naudas neko neatrisinātu, jo rastos atkal jauns iemesls, kāpēc tās nepietiek.
Tādēļ aicinu paskatīties uz visu no otras puses un izvērtēt, kas tieši šobrīd mums ir pietiekami. Vai es to vispār spēju saskatīt, turklāt – saskatīt pietiekami? Vai es pamanu partnera smaidu, vai sajūtu rīta spirgtumu un ūdens pieskārienu savam ķermenim karstā dušā. Jā, tas izklausās mazliet banāli un var rasties jautājums, kāds tam sakars ar naudu. Ļoti tiešs – tajā nozīmē, ka nauda ir koncentrēta esence, kas atspoguļo “nepietiekami” fenomenu. Labā ziņa ir tāda, ka to iespējams atšķaidīt ar šādiem ikdienas apzinātības mirkļiem, kas ir ļoti dziedinoši. Praksē esmu piedzīvojusi daudz pozitīvu piemēru minētajam.
*Rakstā minētie piemēri un stāsti ir saskaņoti ar psihoterapijas speciālistes klientiem.